P22 “TEHNOLOĢIJA AGRĪNAI AR NOTURĪBU SAISTĪTAS PAZĪMES ĢENĒTISKĀS DETERMINĀCIJAS DAĻAS DIAGNOSTIKAI PARASTAJAI EGLEI”

Mērķis

Pētījuma realizācijas plānota šāda darbības shēma:

  1. vairāku ar noturību saistītu pazīmju ģenētiskās determinācijas, ģenētiskās variācijas analīze parastās egles Latvijas proveniencēs, izmantojot esošu un papildus ievāktu mērījumu datus
  2. pazīmju agrīnas diagnostikas iespējas, izmantojot ar multispektrālajām kamerām no drona uzņemtu attēlu analīzi – literatūras apskats, lauka izmēģinājumi pēcnācēju pārbaužu stādījumos un mežaudzes
  3. tādu pazīmju izvēle, kurām ir pietiekama ģenētiskā nosacītība un augstas diagnostikas iespējas, papildus lauka izmēģinājumi un iegūto datu analīze
  4. detalizētas tehnoloģijas izstrāde izvēlētās pazīmes ģenētiski determinētās daļas diagnostikai

Pētījuma apraksts

Izmantojot ģeneratīvi pavairotu (sēklu plantāciju pēcnācēji) selekcionētu meža reproduktīvo materiālu, audžu ražību iespējams paaugstināt par 15-25%, izmantojot veģetatīvi pavairotu – arī ievērojami vairāk. Mainoties klimatam, par aizvien nozīmīgāku daļu meža selekcijas darbā kļūst ne tikai ražības un kvalitātes, bet arī noturības pret dažādu faktoru ietekmi nodrošināšana. Īpaši svarīgi tas ir koku sugām, kur ražīgu mežaudžu izveide īsā laika posmā eitrofos meža tipos iespējama tikai stādot, piemēram, eglei. Latvijā aptuveni 90% no egles jaunaudžu platības šādos meža tipos tiek atjaunota stādot (VMD dati, 2016–2018), un lielākā daļa stādmateriāla (ap 70%) tiek iegūta no sēklu plantāciju sēklām. Šādas audzes ir ļoti ražīgas (Lībiete u.c., 2019), bet vienlaikus arī jutīgas pret ārējās vides faktoriem, t.sk. sausumu veģetācijas periodā, patogēniem un dendrofāgajiem kukaiņiem, vēju u.c. (Jansons u.c., 2019). Literatūras analīze un iepriekš veikti pētījumi Latvijā liecina, ka noturību pret atsevišķiem faktoriem iespējams paaugstināt meža selekcijā. Tomēr šāda noturības novērtēšana var būt ļoti darba un laika ietilpīga, tātad dārga, jo: a) pēcnācēju pārbaužu platība ir ievērojama (kopā ap 800 ha) un b) atsevišķu pazīmju vērtēšanai nepieciešami regulāri, samērā bieži atkārtoti mērījumi. Tādēļ pētījuma mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju agrīnai ar noturību saistītas pazīmes ģenētiskās determinācijas daļas efektīvai diagnostikai selekcijas stādījumos, izmantojot attālās izpētes metodes, un līdz ar to nodrošināt iespēju paaugstināt mežaudžu noturību nākotnē sagaidāmajā klimatā.

Rezultāts

Darba izpilde plānota ar LVMI Silava rīcībā esošiem instrumentiem, kalibrācijai un sākotnējai analīzei izmantojot neliela mēroga eksperimentus kontrolētos apstākļos (klimata kamerās). Datu ieguvē tehnoloģijas izstrādei lauka apstākļos paredzēts izmantojot pētījumu objektus galvenokārt Meža pētīšanas stacijas Kalsnavas meža novadā, kur pieejama infrastruktūra detālai vides parametru (g.k. augsnes temperatūra un mitrums) vērtēšanai lielā skaitā punktu stādījuma ietvaros – tātad iespējams raksturot konkrētās ģimenes koku mikrovides apstākļus. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti 4 zinātniskajās publikācijās, kas indeksēti Web of Science/ SCOPUS datu bāzēs.