Pētījuma mērķis:
Dižskābarža mežaudžu audzēšanas uzsākšana Latvijā ir risinājums mūsu mežu adaptācijas spēju uzlabošanai, un vērtīgās apaļkoksnes sortimentu piedāvājums mūsu valstī diversificēs arī meža nozares uzņēmumu iespējas. Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešams adaptēt dižskābarža atjaunošanas metodes, kas būtu sekmīgi pielietojamas mūsu apstākļos. Lai nozīmīgos apjomos varētu uzsākt dižskābarža audzēšanu Latvijā, nepieciešams izveidot stādmateriāla audzēšanas tehnoloģiju, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvu un mūsu apstākļiem piemērotu reproduktīvo materiālu. Paredzot, ka nākotnes klimats Latvijā būs piemērots dižskābarža mežaudžu augšanai, no selekcijas procesā atlasītiem māteskokiem iegūtu ģenētiski augstvērtīgu stādu apsteidzoša ieaudzēšana kāpinās nākotnes mežaudžu vērtību un mazinās ar klimata pārmaiņām saistītos ilgtermiņa riskus atjaunojamās/ieaudzējamās sugas izvēlē.
Mūsu pētījuma mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju dižskābarža stādmateriāla audzēšanai mežaudžu noturības, bioloģiskās daudzveidības, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vajadzībām. Izstrādātā tehnoloģija paredzēta pielietošanai Latvijas meža kokaudzētavās kvalitatīva un mūsu apstākļiem piemērota dižskābarža stādmateriāla ražošanai, aprobējot un pielāgojot jau praksē izmantotās lapu koku (bērzs, melnalksnis) audzēšanas tehnoloģijas, kā arī meklējot un pārbaudot inovatīvus risinājumus.
Galvenās pētījuma aktivitātes būs dižskābarža atjaunošanās ekoloģijas apraksts, sēklu materiāla ražošanas, uzglabāšanas un kvalitātes kontroles rekomendāciju izveide, eksperimentālo stādmateriāla partiju izaudzēšana. Pētījuma rezultātā tiks izveidota Latvijas meža kokaudzētavās pielietojama tehnoloģija kvalitatīva un mūsu apstākļiem piemērota dižskābarža stādmateriāla ražošanai.
Pētījuma progress: 12.09.2023
1.Aktivitātes “Dižskābarža bioloģija un ekoloģija - dabiskos procesos balstītas stādu izaudzēšanas tehnoloģijas pamatojums” īss apraksts:
► Publicēts populārzinātnisks raksts «Dižskābarža audzēšanas iespējas Latvijā» (žurnāls Agro Tops, 2023.g. marts)
3.Aktivitātes «Sēklu stratifikācijas izmēģinājumi, dīdzības un dīgšanas pētījumi» īss apraksts:
► Iegūtas sēklas no Dānijas un Polijas stādu audzēšanas eksperimenta ierīkošanai;
► Uzsākts eksperiments, lai pētītu atšķirīgu sēklu uzglabāšanas un stratifikācijas metožu ietekmei uz sēklu dīdzību
Pētījuma progress: 08.12.2023
2. aktivitāte "Dižskābarža stādu audzēšanas situācijas izpēte ražošanas tehnoloģijas kontekstā": Lai iepazītos ar dižskābarža stādu audzēšanas pieredzi Eiropas valstīs, projekta darba grupa devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Dāniju. Apkopota literatūra, sagatavots zinātniskais apskats, kurš publicēts LVMI Silava mājaslapā projekta sadaļā: https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/dizskabarza-stadmateriala-razosanas-tehnologijas-izstrade
3. aktivitāte "Sēklu stratifikācijas izmēģinājumi, dīdzības un dīgšanas pētījumi": Iegūtas sēklas no Dānijas un Polijas. Veikti pirmie izmēģinājumi par dažādu dižskābarža sēklu partiju dīdzību.
4. aktivitāte "Pirmais stādu audzēšanas pilot eksperiments": Ierīkots eksperiments LVMI Silava klimata laboratorijā. Notiek stādu augšanas gaitas un vitalitātes monitorings.
Projekts pabeigts: 31.03.2025
Pētījuma rezultāts:
Sākotnēji izvirzīto darba uzdevumu izpilde norisinājās saskaņā ar sastādīto projekta plānu. Apkopota
līdzšinēji publicētā literatūra par dižskābaržu bioloģiju, kā arī stādmateriāla audzēšanas pieredzi un
iespējām citviet Eiropā. Sagatavotas vairākas publikācijas, kā arī ņemta dalība zinātniskajās konferences,
nodrošinot publicitāti pētījumā iegūtajiem rezultātiem. Pētījumā izstrādātā tehnoloģija paredzēta
izmantošanai Latvijas kokaudzētavās kvalitatīva un mūsu apstākļiem piemērota dižskābarža stādmateriāla
ražošanai, pielāgojot jau praksē izmantotās lapu koku (bērzs, melnalksnis) audzēšanas tehnoloģijas.
Galvenie secinājumi:
1. Dižskābardis (Fagus sylvatica L.) nav piemērota koku suga atklātu platību apmežošanai Latvijas
klimatiskajos apstākļos bez sedzējsugas, jo ievērojami cieš pavasara salnās. Dižskābardi
ieteicams audzēt zem pieaugušas audzes klāja, stādījumu ierobežojot ar žogu.
2. Labi sēklu dīdzības rādītāji iegūti Latvijā ievāktām sēklām, kas vismaz 30 dienas stratificētas
valgā grantī + 5℃.
3. Labāks stādu iznākums, būtiski spēcīgāki stādi, iegūti sējeņus audzējot 350, 380 un 400 cm3
dēstu kasetēs.
4. Augstākas dēstu kasetēs veidojas spēcīgāka sakņu sitēma, jo dižskabārdim ir izteikta mietskne.
Ietekme uz īstenotāju: Paaugstināta LVMI Meža meža atjaunošanas un ieaudzēšanas darba grupas
kompetence. Papildinātas zināšanas, sastādot pieteikumus dalībai zinātniskajās konferencēs, kā arī
ievācot un apkopojot empīrisko datu materiālu. Iegūtā informācija jau projekta norises laikā izmantota
semināru organizācijā, meža speciālistu un citu interesentu izglītošanai. Tāpat iegūtie dati tika un būs
izmantoti studentu akadēmisko darbu izstrādē. Projekta īstenošanas laikā tika nodibināti vairāki kontakti
ar citu valstu zinātniekiem, kokaudzētavām. Nākotnes mērķis ir saglabāt jau esošos kontaktus un
paplašināt tos.
Ietekme nozarē: Dižskābarža mežaudžu audzēšanas uzsākšana Latvijā un Baltijas valstīs ir risinājums
mūsu mežu adaptācijas spēju uzlabošanai, un apaļkoksnes sortimentu piedāvājums paplašināšana mūsu
valstī. Lai komerciālos apjomos uzsāktu dižskābaržu audzēšanu Latvijā, nepieciešams izstrādāt
stādmateriāla audzēšanas tehnoloģiju, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvu un mūsu apstākļiem piemērotu
reproduktīvo materiālu. Paredzot, ka nākotnes klimatiskie apstākļi Latvijā būs atbilstoši dižskābarža
mežaudžu augšanai, no selekcijas procesā atlasītiem māteskokiem iegūtu ģenētiski augstvērtīgu
reproduktīvo materiālu. Seminārs par dižskābarža audzēšanas perspektīvām Latvijā, kas rīkots projekta
ietvaros, apliecināja meža nozares speciālistu un meža īpašnieku augošo interesi par šīs sugas
izmantošanu mežsaimniecībā.
https://silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/dizskabarza-stadmateriala-razosanas-tehnologijas-izstrade