Pētījuma mērķis:
Sakņu trupes radītie mežsaimnieciskie zaudējumi Eiropas Savienībā gada laikā var pārsniegt 500 miljonus EUR (Woodward et al. 1998; Korhonen, Holdenrieder 2005). Egļu audzēs sakņu trupi izraisa sakņu piepe Heterobasidion spp. un celmene Armillaria spp. (Stenlid, Redfern 1998). Iepriekšējie pētījumi Latvijā atklāja ekspansīvu Heterobasidion spp. attīstību atsevišķās egļu audzēs mežos ar kūdras augsnēm (Gaitnieks et al. 2016; Brūna et al. 2019); turklāt šādos mežos konstatēta arī intensīva Heterobasidion augļķermeņu attīstība (Gaitnieks et al. 2021).
Lai izstrādātu optimālu apsaimniekošanas režīmu egļu audzēs kūdreņos attiecībā uz sakņu piepes un celmenes radītajiem bojājumiem, ir jānoskaidro infekcijas ierobežošanas iespējas un bioloģiskajai kontrolei lietojamie organismi.
Heterobasidion primāro izplatību efektīvi ierobežo lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea (Holdenreider, Greig 1998). P. gigantea preparātu efektivitāti pret Heterobasidion var palielināt, pievienojot citas koksni kolonizējošas sēnes (Hamberg et al. 2015). Kordas veidojošās koksni noārdošās bazīdijsēnes veido micēlija pinumus jeb kordas, kas nodrošina ātru substrāta kolonizāciju, palielinātu resursu pieejamību, lielāku rezistenci pret augsnes mikroorganismiem un mikrofaunu (Boddy, 2000; Zakharia, Boddy 2002). Kordas veidojošās sēnes kā Resinicium bicolor, Hypholoma fasciculare un Hypholoma capnoides antagonisms pret Heterobasidion spp. ir pierādīts vairākos eksperimentos. Tomēr, neskatoties uz lielo praktisko nozīmību, iepriekšējos pētījumos nav analizēta konkurējošā mijiedarbība starp kordas veidojošajām sēnēm un Heterobasidion spp. vai Armillaria spp. kūdras augsnēs.
Mūsu pētījuma mērķis ir novērtēt koksni kolonizējošo, kordas veidojošo bazīdijsēņu Resinicium bicolor un Hypholoma spp. antagonistiskās spējas pret sakņu trupes sēnēm Heterobasidion spp. un Armillaria spp. egļu kūdreņos.
Pētījums ietver piecas aktivitātes:
1) izvērtēt Resinicium bicolor un Hypholoma spp. konkurētspēju pret patogēnām sēnēm Heterobasidion spp. un Armillaria spp. labotatorijas apstākļos kūdras augsnē;
2) ievākt jaunus kordas veidojošo sēņu izolātus;
3) raksturot ievākto izolātu augšanu laboratorijas apstākļos;
4) salīdzināt lielās pergamentsēnes augšanas ātrumu egles koksnē, apstrādes suspensijās pievienojot kordas veidojošās bazīdijsēnes;
5) novērtēt kordas veidojošo bazīdijsēņu antagonismu pret Heterobasidion sporu infekciju egles koksnē;
6) ierīkot ilgtermiņa parauglaukumus.
Pētījuma rezultātus plānots publicēt vismaz divos augsta ietekmes faktora starptautiskajos izdevumos ar lielu lasītāju loku (SCOPUS vai Web of Science). Rezultātus plānots prezentēt arī divās starptautiskās zinātniskās konferencēs un divos semināros vai vebināros, kā arī izmantot studentu zinātniskajos darbos