Pētījuma mērķis:
Bioekonomikas koncepts paredz pakāpenisku fosilo resursu aizstāšanu ar bioloģiskas izcelsmes un atjaunojamiem resursiem, kā arī arvien plašāku aprites ekonomikas principu ieviešanu. Lai to īstenotu, nepieciešama vietējā izejvielu bāze, no kurām viena no būtiskākajām ir koksne. Tādēļ pētījuma mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju, kā meža masīvā izvietot un apsaimniekot stādītas mežaudzes un koku plantācijas, neatstājot negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
Pētījumā paredzēts fokusēties uz šādiem aspektiem:
1)ilgstoši neskartas un cilvēka ietekmētas ainavas parametru salīdzinoša analīze – radot risinājumus plantāciju izvietojumam, kas uztur meža ainavas daudzveidību (β daudzveidību);
2)neitrālās ģenētiskās daudzveidības novērtējums – radot risinājumus tādam plantāciju izvietojumam, kas nemazina sugas ģenētisko daudzveidību meža ainavas līmenī ilgtermiņā;
3)mistrojuma ietekme uz liela mēroga meža ugunsgrēku izcelšanās iespējamību – radot risinājumu riska mazināšanai;
4)mistrojuma ietekme uz stumbra mizas bojājumiem un ekonomisko vērtību.
Pētījuma rezultāti tiks apkopoti vienotā tehnoloģijā, kā integrēt augstražīgas stādītas audzes ainavā, neapdraudot bioloģisko daudzveidību, kā arī rekomendācijās politikas (normatīvās vides) veidotājiem.