Pētījuma mērķis:
Bioekonomikas koncepts paredz pakāpenisku fosilo resursu aizstāšanu ar bioloģiskas izcelsmes un atjaunojamiem resursiem, kā arī arvien plašāku aprites ekonomikas principu ieviešanu. Lai to īstenotu, nepieciešama vietējā izejvielu bāze, no kurām viena no būtiskākajām ir koksne. Tādēļ pētījuma mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju, kā meža masīvā izvietot un apsaimniekot stādītas mežaudzes un koku plantācijas, neatstājot negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.
Pētījumā paredzēts fokusēties uz šādiem aspektiem:
1)ilgstoši neskartas un cilvēka ietekmētas ainavas parametru salīdzinoša analīze – radot risinājumus plantāciju izvietojumam, kas uztur meža ainavas daudzveidību (β daudzveidību);
2)neitrālās ģenētiskās daudzveidības novērtējums – radot risinājumus tādam plantāciju izvietojumam, kas nemazina sugas ģenētisko daudzveidību meža ainavas līmenī ilgtermiņā;
3)mistrojuma ietekme uz liela mēroga meža ugunsgrēku izcelšanās iespējamību – radot risinājumu riska mazināšanai;
4)mistrojuma ietekme uz stumbra mizas bojājumiem un ekonomisko vērtību.
Pētījuma rezultāti tiks apkopoti vienotā tehnoloģijā, kā integrēt augstražīgas stādītas audzes ainavā, neapdraudot bioloģisko daudzveidību, kā arī rekomendācijās politikas (normatīvās vides) veidotājiem.
Pētījuma progress: 12.09.2023
Aktivitātes “Ainavas parametru novērtējums” īss apraksts:
► Literatūras un ainavas indikatoru analīze- Datu kvalitāte, mēroga atkarība, indeksu izvēle un interpretācijas sarežģītība;
► Pilotteritoriju apzināšana – Slīteres Nacionālais parks un tuvumā esošie apsaimniekotie meži;
► Satelītattēlu analīze - Aptver laika periodu no 1969-2022. gadam, izmantoti Corona un Sentinel 2 satelītattēli, kā arī aerofoto ainas.
Pētījuma progress: 08.12.2023
1. aktivitāte: ainavas parametru novērtējums:
Veikta ainavas parametru analīze, iegūstot ilgtermiņa divu veida meža masīvu ainavu kvantitatīvu salīdzinājumu. Lai novērtu ainavas indikatoru atšķirības starp dažādiem meža apsaimniekošanas scenārijiem ilgākā laika posmā izveidots lineārs jauktu efektu modelis (LMER). Principiālo komponentu analīze (PCA) izmantota, lai noskaidrotu dabisko un saimniecisko ainavu raksturīgāko ainavas elementu attiecības. PCA analīze ir pielietota gan klases līmeņa indeksiem, gan ainavas līmeņa un morfoloģiskā telpiskā raksta analīzes pamatelementiem. Ainavu (meža masīvu) un ainavas indikatoru savstarpējā saistība pārbaudīta novērtējot principiālo komponentu veidotos gradientus.
2. aktivitāte (ģenētiskās daudzveidības novērtējums):
Izmantojot nejaušo atlasi (bootstrapping) vērtēta dažada klonu skaita ietekme uz kopējiem ģenetiskās daudzveidības rādītājiem. Izmantojot pieņēmumus par klonu imzanotšanas laiku vērtēta to iespējamā ietekme uz ģenētisko daudzveidību meža masīvā.
3.1. aktivitāte (mistrojuma ietekmes uz ugunsbīstamību novērtējums):
Apkopota dažādu autoru sniegtā informāciju par no uguns radītiem resursiem atkarīgām, no uguns radītiem apstākļiem labumu gūstošām un citām ar uguni asociētām sugām, lai labāk novērtētu uguns klātbūtnes vai tās neesamības ietekmi.
23.11.2023. Ziņojums 8. starptautiskā konferencē "Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai": Lele A., Jansons Ā., Bāders E., Freimane L.
Fire risk assessment in birch stands: fire-associated species as indicators of fire regime (stenda referāts).
https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/tehnologija-stadito-mezaudzu-izvietojumam-ainava-to-kopejas-vertibas-kapinasanai